Šodien, 26.septembrī, VAS „Privatizācijas aģentūra” (PA) notika valsts un pašvaldību institūciju pārstāvju tikšanās, lai diskutētu par iespējamiem risinājumiem sanatorijas „Ķemeri” saglabāšanai un attīstībai. Pēc PA uzaicinājuma Jūrmalas pašvaldības, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI), Ekonomikas ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvji pārrunāja izveidojušies situāciju sanatorijā „Ķemeri” un diskusijas laikā meklēja iespējamos risinājumus, lai investora bezdarbības dēļ šobrīd sanatorijas stāvoklis nepasliktinātos un ilgtermiņā sanatorija kļūtu par Ķemeru kūrorta attīstības centru.

Sanāksmes dalībnieki kā aktuālāko šobrīd risināmo problēmu uzsvēra apsardzes nodrošināšanu, lai sanatorijas kultūrvēsturiskās vērtības netiktu izzagtas. Jūrmalas pilsētas domes izpilddirektors Valdis Vītoliņš pastāstīja, ka Jūrmalas pašvaldības policija pastiprināti uzrauga sanatorijas teritoriju. Viņš atzīmēja, ka pašas sanatorijas apsardze ir īpašnieku pienākums, bet tā kā īpašnieki šobrīd ir atstājuši sanatoriju, tad tiek nodrošināta nepieciešamā sanatorijas teritorijas uzraudzība.

VKPAI Rīga reģionālās nodaļas vadītājs Jānis Asaris uzsvēra, ka tikpat būtiski ir nodrošināt ēkas iekšienē atbilstošu mikroklimatu, lai vēsturiskie interjeri nesāktu bojāties mitruma dēļ. Tuvojoties ziemas sezonai aktuāls kļūs jautājums par apkures nodrošināšanu. Ņemot vērā neskaidrības ar investoru tālākajiem plāniem, nepieciešams meklēt risinājumu minimālas temperatūras uzturēšanai ziemas sezonā, kā arī nepieļaut gruntsūdeņu uzkrāšanās radītā mitruma izplatīšanos ēkā.

PA pārstāvji informēja sanāksmes dalībniekus par sanatorijas privatizācijas noteikumi izpildi. Sanatorijas „Ķemeri” privatizācijas procesa ietvaros investoram astoņu gadu laikā bija jāiegulda investīcijas 10 miljonu latu apmērā. Saskaņā ar auditoru atzinumu, kavējot noteiktos termiņus, investīcijas ir ieguldītas. Par darba vietu izveidošanas un saglabāšanas nosacījumu neizpildi PA ir aprēķinājusi Nodarbinātības fondā iemaksājamās kompensācijas un tās no pircēja tiek piedzītas tiesas ceļā. Pirmās divas tiesu instances PA prasību apmierināja, bet spriedums nav stājies likumīgā spēkā, jo pircējs ir iesniedzis kasācijas sūdzību.

Ņemot vērā, ka pircējs īpašumu ir iegādājies izsolē, veicis samaksu par pirkumu un ieguldījis nozīmīgas investīcijas, sanatorija faktiski šobrīd ir privāts īpašums, kura attīstību nosaka pats pircējs. PA ir ierobežotas iespējas ietekmēt situāciju un panākt sanatorijas remonta pabeigšanu. Tomēr tas neatbrīvo investoru no darbības profila saglabāšanas nosacījuma izpildes, kā arī pircējam ir pienākums uzturēt īpašumu atbilstoši likumdošanas prasībām, it sevišķi ņemot vērā, ka ēka ir valsts nozīmes kultūras piemineklis.

PA valdes priekšsēdētājs A.Spridzāns: „Situācija ar sanatoriju „Ķemeri” ir neapmierinoša. Ņemot vērā garo privatizācijas vēsturi un sarežģītos juridiskos jautājumus ar ārvalstu investīciju aizsardzību, risinājums sanatorijas nākotnei jāmeklē kopīgi visām iesaistītajām pusēm. Attiecībā uz sanatorijas statusu un iespējamiem risinājumiem nepieciešama kompleksa likumdošanas analīze un iespējamās rīcības tiesisko seku izvērtējums”.

Pagājušā nedēļā PA valdes locekļi A.Spridzāns un K.Lore apmeklēja sanatoriju „Ķemeri” un iepazinās ar faktisko situāciju, kādā šobrīd sanatorija atrodas. Vizītes laikā tika veikta telpu apskate un konstatēs, ka sanatorijas vēsturiskie interjeri atrodas apmierinošā stāvoklī, tāpat arī bibliotēka un būtiskākie interjera elementi ir saglabāti. Jau iepriekš PA atbildīgajiem darbiniekiem tika uzdots sazināties ar sanatorijas pircēju, tomēr tas nav izdevies. Šobrīd ir sagatavota vēstule, kas tiks nosūtīta investoram, kurā tiek norādīts uz nepieciešamību nodrošināt privatizētā īpašuma uzturēšanu un apdrošināšanu, kā arī atbildību par privatizācijas noteikumu izpildi.

Sanāksmes dalībnieki izvērtēja iespējamos rīcības scenārijus, lai tiesiskā veidā nodrošinātu sanatorija „Ķemeri” saglabāšanu, un nepieciešamības gadījumā tās atgriešanu valsts īpašumā. Tiks turpināta iespējamo risinājumu juridisko aspektu izpēte. Dalībnieki vienojās, ka risinājumiem ir jābūt tiesiskiem un tie nedrīkst valstij radīt zaudējumus. Tāpat tika atzīmēts, ka ilgstošas tiesvedības ar īpašniekiem, nenodrošinot pienācīgu sanatorijas uzturēšanu un apsaimniekošanu, var tikai pasliktināt situāciju un vēl vairāk kavēs Ķemeru kā kūrorta attīstību.

A.Spridzāns: „PA savas kompetence ietvaros izvērtēs privatizācijas procesā paredzēto noteikumu izpildi un iespējas tiesiskā ceļā rast risinājumu sanatorijas saglabāšanai un attīstīšanai. Tomēr risinājums jāmeklē kopīgi, iesaistoties visām institūcijām un Jūrmalas pašvaldībai, kā arī sanatorijas īpašniekiem, ja viņi ir gatavi uz konstruktīvu sadarbību”.

Vēsture

Valsts uzņēmums sanatorija „Ķemeri” nodota privatizācijai ar Ministru kabineta rīkojumu 1996.gada 4.decembrī. Privatizācijas noteikumi apstiprināti 1998.gada 5. V/u sanatorijas "Ķemeri" privatizācijas noteikumi paredzēja privatizācijas objektu pārdot uz nomaksu trīs gados par Ls 900 000, nosakot investīciju ieguldījumus Ls 10 000 000.

1998.gada 18.jūlijā notika objekta izsole, kurā izsolāmo objektu pieteicās iegādāties un uz izsoli ieradās viens dalībnieks – juridiska persona “Ominasis Italia – S.R.L.”. Objekta nomaksas pirkuma līgums noslēgts 1998.gada 25.augustā. 2000.gada 28.septembrī noslēgta “Vienošanās par investīciju ieguldīšanas kārtību privatizējamajā valsts uzņēmumā sanatorijā “Ķemeri”, kura stājās spēkā 2000.gada 19.oktobrī.

2004.gada 28.aprīlī “Ominasis Italia S.R.L.” piederošās kapitāla daļas sabiedrībā ar ierobežotu atbildību “Ominasis Latvia” pārdevusi sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Santlat”. Saskaņā ar kapitāla daļu pirkuma līguma nosacījumiem, sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Santlat” stājusies “Ominasis Italia S.R.L.” kā līdzšinējā investora vietā un pārņēmusi visas “Ominasis Italia S.R.L.” neizpildītās saistības un apgrūtinājumus, kas izriet no starp PA un “Ominasis Italia S.R.L.” noslēgtajiem valsts uzņēmuma sanatorijas “Ķemeri” pirkuma kopuma juridiskajiem dokumentiem.

Investīcijas

Objekta pircējam astoņu gadu laikā bija jāiegulda Objektā investīcijas 10 000 000 latu apmērā. Šo investīciju ieguldīšanas termiņš beidzās 2007.gada 19.februārī.

Ar PA valdes 2009.gada 26.maija lēmumu atzīts, ka SIA “Santlat” ar termiņa nokavējumu ir ieguldījusi investīcijas objekta privatizācijas noteikumos, pirkuma līguma un citos noslēgtajos pirkuma kopuma līgumos noteiktajā apmērā. Par investīciju nosacījuma izpildes termiņa kavējumu investoram ir jāmaksā līgumsods, bet pircējam - maksa par investīciju nosacījuma izpildes pārbaudi. Par šo maksājumu piedziņu ir spriedumi un izpildu raksti ir iesniegti piespiedu izpildei.