NOTIKUMU HRONOLOĢIJA
Ripplewood Advisors L.L.C. un Tims Kolinss (Tim Collins): Ripplewood Advisors L.L.C. ir investīciju uzņēmums, kura galvenā mītne atrodas ASV. Pēdējo 20 gadu laikā "Ripplewood" ir sekmīgi veicis investīcijas un attīstījis uzņēmumus dažādas pasaules valstīs, tostarp Eiropā, Vidējos Austrumos un Āzijā. "Ripplewood" konsekventi pilnveido un attīsta iegādātos uzņēmumus, radot vērtību galvenajām interešu grupām un nodrošinot izcilu atdevi investoriem. Tims Kolinss ir Ripplewood Advisors L.L.C. dibinātājs un izpilddirektors. Viņam ir vairāk nekā 25 gadu pieredze, veicot pārdomātus ieguldījumus un vairojot uzņēmumu vērtību visā pasaulē. Viņš ir bijis daudzu uzņēmumu padomju loceklis, tostarp "Citigroup" (pēc publisko līdzekļu piesaistīšanas), "Commercial International Bank" (Ēģipte), "Asbury Automotive Group Inc." un "Gogo Inc.". Viņš ir pabeidzis Jeila Universitātes Organizēšanas un vadības skolu, iegūstot maģistra grādu uzņēmējdarbības vadīšanā (MBA), kā arī Depau Universitāti, iegūstot bakalaura grādu filozofijā. 2004 gadā Kolinsa kungam tika piešķirts Depau Universitātes goda doktora grāds. Viņš ir bijis arī viesprofesors un vieslektors Ņujorkas Universitātē un darbojas kā vieslektors Jēlas Juridiskajā skolā.
Greiems T. Alisons (Graham T. Allison): Greiems T. Alisons ir centra "Belfer Center for Science and International Affairs" direktors un Hārvarda universitātes Džona F. Kenedija Valsts pārvaldes skolas profesors. Viņš ir mūsdienu Kenedija skolas dibinātājs dekāns. Tā ir kļuvusi par ievērojamu izglītības iestādi, kas specializējas valsts politikas un pārvaldes jautājumos. Greiems T. Alisons ir bijis aizsardzības sekretāra īpašais padomnieks prezidenta Reigana administrācijā un aizsardzības sekretāra vietnieks politikas un plānošanas jautājumos prezidenta Klintona administrācijā. Alisona kungs būs bankas Citadele vecākais padomnieks.
Džeims L. Balsili (James L. Balsillie): Pašreiz ieņem Kanādas ilgtspējīgās attīstības tehnoloģijas padomes priekšsēdētāja amatu. "Research In Motion" (BlackBerry) līdzdibinātājs. 2011. gadā, kad viņš atstāja darbu RIM, uzņēmuma gada apgrozījums bija 20 miljardi ASV dolāru. Viņš pārstāvēja privāto sektoru ANO ģenerālsekretāra ilgtspējas konsultatīvajā padomē. Pēc uzraudzības iestāžu apstiprinājuma saņemšanas Basili kungs būs bankas Citadele padomes loceklis.
Džeralds B. Kreimers (Gerald B. Cramer): "Cramer Rosenthal & McGlynn LLC" dibinātājs. Šis ir viens no vadošajiem ASV investīciju pārvaldības uzņēmumiem, kura darbība vērsta uz vērtības radīšanu un kas pārvalda institucionālo un privāto investoru aktīvus aptuveni 12 miljardu ASV dolāru vērtībā, izmantojot plašu investīciju stratēģiju klāstu. Pirms uzņēmuma dibināšanas 1973. gadā Kreimers strādāja uzņēmumā "Oppenheimer & Company, A.M." "Kidder & Company" un "Merrill Lynch". Kreimers ir dienējis ASV flotē leitnanta pakāpē.
Metjū O. Digs (Matthew O. Diggs): Metjū. O. Digs 13 gadus strādājis par "Copeland Corporation" prezidentu un izpilddirektoru. "Copeland" bija lielākais saldēšanas un gaisa kondicionēšanas kompresoru ražotājs pasaulē ar vadošu pozīciju Ziemeļamerikas un Eiropas tirgū un ievērojamu pārstāvību citās pasaules daļās. Digs ir bijis arī "Ripplewood" partneris industriālo investīciju jomā, palīdzot īstenot investīcijas ražošanā.
Danandžaja Dvivedi (Dhananjaya Dvivedi): Danandžaja “Jay” Dvivedi vadīja "Banking Infrastructure Group" un bija bankas "Šinsei" korporatīvais izpilddirektors no 2000. gada līdz 2010. gadam. Dvivedi bija svarīga loma bankas "Šinsei" IT platformas pārveidošanā, īstenojot "'Šinsei" (un "Ripplewood") stratēģiju, lai uzlabotu klientu apkalpošanu ar interneta bankas, diennakts ATM un reāllaika datu pakalpojumu palīdzību, vienlaicīgi ierobežojot izmaksas. Līdz 2005. gadam banka bija piesaistījusi 1,4 miljonus klientu, un mēnesī klientu bāze palielinājās par 35 tūkstošiem. Pirms darba "'Šinsei" bankā Dviviedi kungs bija pavadījis 26 gadus Citibank strādājot dažādos vadošos amatos, kas saistīti ar bankas infrastruktūras pārveidi Ziemeļāfrikā, Eiropā, Tuvajos Austrumos, Āzijā un Japānā. Turklāt Dvivedi ir palīdzējis "Ripplewood" pārorientēt "Commercial International Bank of Egypt" IT stratēģiju un personālu. Pēc uzraudzības iestāžu apstiprinājuma saņemšanas Dvivedi kungs būs bankas Citadele padomes loceklis.
Edmonds Safra (Edmond Safra): Pārstāv "EMS Capital LP" – aktīvu pārvaldības uzņēmumu no Ņujorkas.
Nasefs Saviris (Nassef Sawiris): Pārstāv NNS Luxembourg Investments – Luksemburgā bāzētu holdingkompāniju. Saviris ir uzņēmuma "OCI N.V." izpilddirektors un padomes loceklis. Šis Nīderlandes uzņēmums nodarbojas ar minerālmēslu un rūpniecisko ķimikāliju ražošanu, izmantojot dabasgāzi, kā arī darbojas kā darbuzņēmējs inženiertehnisko darbu un būvniecības jomā. "OCI N.V." ir viens no pasaules vadošajiem darbuzņēmējiem, kā arī viens no lielākajiem slāpekļa minerālmēslu ražotājiem – tā ražošanas jaudas Nīderlandē, Amerikas Savienotajās Valstīs, Ēģiptē un Alžīrā sasniedz gandrīz 7 miljonus metrisko tonnu. "OCI N.V." nodarbina aptuveni 55 000 cilvēku 35 valstīs un kotējas Euronext biržā Amsterdamā. Saviris ir arī "Lafarge S.A." padomes loceklis.
Stenlijs Šūmans (Stanley Shuman): Šūmans ir aktīvi darbojies investīciju un investīciju konsultāciju jomās vairāk nekā 50 gadus. Šūmanam ir arī plaša pieredze plašsaziņas līdzekļu nozarē, un viņš ir aktīvi piedalījies vairāku pilsoniskās sabiedrības un bezpeļņas padomju darbā.
Džeimss E. Steilijs (James E. Staley): Džeimss “Jes” Steilijs ir vadošais partneris uzņēmumā "BlueMountain Capital". Pirms pievienošanās "BlueMountain" 2013. gadā Steilijs vairāk nekā 30 gadus strādāja "J.P. Morgan", ieņemot izpilddirektora amatu uzņēmumā "J.P. Morgan’s Investment Bank", kā arī izpilddirektora amatu uzņēmumā "J.P. Morgan Asset Management". Steilija vadībā tika izvērsta "J.P. Morgan" darbība alternatīvo investīciju jomā, tostarp izveidojot stratēģisku partnerību ar "Highbridge Capital Management". Steilijs darbojas "Robin Hood Foundation", "Code Advisors" direktoru padomē, Boudinas koledžas pilnvaroto padomē un Ņujorkas Federālo rezervju bankas finanšu tirgus konsultatīvajā komitejā.
"Baupost Group" (The Baupost Group): Ar Baupost Group LLC saistītu uzņēmumu grupas. Baupost Group LLC ir atvērta mandāta investīciju organizācija, kuras mērķis ir sasniegt augstus absolūtās atdeves ilgtermiņa rādītājus. Uzņēmums pārvalda respektablu institucionālo un privāto investoru kapitālu.
Pols Volkers (Paul Volcker): Pols Volkers ir strādājis ASV valsts iestādēs gandrīz 30 gadus, tostarp bijis Valsts kases sekretāra vietnieks monetārajos jautājumos no 1968. gada līdz 1972. gadam, kā arī divus termiņus bijis ASV Federālo rezervju sistēmas priekšsēdētājs laikā no 1979. gada līdz 1987. gadam. Viņš ir arī bijis Starptautisko grāmatvedības standartu komitejas pilnvarnieku padomes priekšsēdētājs, investīciju bankas "Wolfensohn & Co." padomes priekšsēdētājs un prezidenta Baraka Obamas administrācijā pildījis Ekonomikas atveseļošanas konsultatīvās padomes priekšsēdētāja pienākumus. Laikā, kad šajās institūcijās bija Ripplewood investīcijas Volkera kungs ir bijis īpašais padomnieks Ēģiptes bankā "Commercial International Bank" un Japānas bankā "Šinsei". Volkera kungs būs bankas Citadele Vecākais padomnieks.
Džeims D. Volfensons (James D. Wolfensohn): Pašlaik viņš ir "Wolfensohn Fund Management" un "Wolfensohn & Company, LLC"priekšsēdētājs. No 1995. gadam līdz 2005. gadam Volfensons bija Pasaules bankas prezidents. Šai laikā viņš apmeklēja vairāk nekā 120 valstis, lai palīdzētu risināt nabadzības un vides aizsardzības problēmas, kā arī īstenoja iniciatīvas valsts parāda mazināšanai, vides ilgtspējas veicināšanai, korupcijas apkarošanai, AIDS profilaksei un ārstēšanai. Šai laikā Volfensons bija arī Starptautiskās finanšu korporācijas prezidents. Pirms darba Pasaules bankā Volfensons ilgu laiku bija starptautisko investīciju baņķieris tādos uzņēmumos kā "Darling & Co." Austrālijā, "Schroders" Londonā un "Salomon Brothers" Ņujorkā. Volfensona kungs būs bankas Citadele Vecākais padomnieks.
2014.gada 5.novembrī tika parakstīts bankas Citadele akciju pirkuma līgums starp Privatizācijas aģentūru, divpadsmit starptautisku investoru grupu un Ripplewood Advisors L.L.C. Tajā ietverti šādi būtiskākie nosacījumi:
Bankas Citadele akciju pirkuma līgumā tika paredzēta akciju pārdošanas bāzes cena ir 74 milj. EUR par 75% akcijām, ievērojot, ka 2014.gada peļņa netiek izmaksāta dividendēs saskaņā ar Eiropas Komisijas noteiktajiem ierobežojumiem.
Akciju pirkuma līgums paredzēja, ka pārdošanas cena var gan palielināties, gan samazināties atkarībā no bankas Citadele darbības rādītājiem līdz 2014.gada beigām, salīdzinot ar plānotajiem rādītājiem. Saskaņā ar akciju pirkuma līguma nosacījumiem pēc bankas 2014.gada darbības rezultātu izvērtējuma bija nepieciešams auditoru atzinums, vai ir piemērojams cenas korekcijas mehānisms. Bankas Citadele revidents veica bankas auditu un bankas Citadele akcionāru sapulcē 2015.gada 27.martā tika apstiprināts bankas gada pārskats. Bankas darbības rezultātus atbilstoši akciju pirkuma līgumā noteiktajai procedūrai pārbaudīja investoru revidents, kā arī neatkarīgais revidents.
Ņemot vērā neatkarīgā revidenta ziņojumu un citus akciju pirkuma līguma nosacījumus, akciju pārdošanas gala cena ir 74,7 milj. EUR par Privatizācijas aģentūras piederošajām akcijām, kas tika saņemta no investoriem.
Eiropas Komisijai ir stingri nosacījumi, uz kādiem valsts var sniegt atbalstu komercuzņēmumiem un iesaistīties to darbībā. Attiecīgi šāds valsts atbalsts ir pieļaujams tikai īpašos izņēmuma gadījumos. Parex bankas gadījumā tika risināta finanšu krīzes situācija un ar Eiropas Komisiju tika saskaņoti konkrēti Latvijas rīcības nosacījumi, tajā skaitā Parex bankas valsts atbalsta restrukturizācijas plāns, kas paredz valsts atbalsta izbeigšanu pēc situācijas stabilizācijas noteiktā termiņā.
Restrukturizācijas plāna galvenais mērķis – krīzes situācijas novēršana un situācijas stabilizācija – ir sasniegts un bankai nepieciešams investors, kas nodrošinās bankas ilgtermiņa attīstību un plašākas attīstības iespējas.
Saskaņā ar Eiropas Komisijas apstiprināto restrukturizācijas plānu un Latvijas Republikas uzņemtajām saistībām bankai Citadele ir jāpiesaista investors līdz 2014.gada beigām atbilstoši Eiropas Komisijas 2010.gada 15.septemba lēmuma Nr. C 26/2009 (ex N 289/2009) 76.punktam, kurā noteikts, lai veiktu pārdošanu, Latvijai jāatrod pircējs un jānoslēdz galīgs un saistošs pirkšanas un pārdošanas līgums ne vēlāk kā līdz 2014.gada 31.decembrim. Valstij ir jāpārdod visas akcijas, kas tai tieši vai netieši (tostarp caur valsts kontrolētajām kapitālsabiedrībām) pieder bankā Citadele. Tas nozīmē, ka valsts kapitālsabiedrībām nav atļauts saglabāt līdzdalību bankā Citadele.
Eiropas Komisija 2014.gada 9.jūlijā pieņēma pozitīvu lēmumu par valsts veiktajiem atbalsta pasākumiem bankai Citadele un Reverta. Minētais lēmums arī paredz tādu pašu nosacījumu (kā Eiropas Komisijas 2010.gada 15.septembra lēmums), ka Latvijai jāatrod pircējs un jānoslēdz galīgs un saistošs pirkšanas un pārdošanas līgums ne vēlāk kā līdz 2014.gada 31.decembrim.
Eiropas Komisijas 2014.gada 9.jūlija lēmumā detalizēti aprakstīti investoru piesaistes procesa termiņi. Tajā skaitā tika noteikts, ka no investora līdz 2014.gada 30.septembrim jāsaņem saistošs piedāvājums par visu bankas akciju pārdošanu. Respektīvi, ja šāds saistošais piedāvājums nav saņemts vai piedāvājums nav uzskatāms par saistošo piedāvājumu, būtu jāieceļ ar Eiropas Komisiju saskaņots atsavināšanas pilnvarnieks (Divestiture Trustee), kura uzdevums būtu pēc iespējas ātrāk pārdot bankas akcijas par jebkuru cenu.
Savukārt, lai investors varētu iegūt būtisku līdzdalību bankā Citadele, pēc akciju pirkuma līguma parakstīšanas tam būs jāsaņem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) un Eiropas Centrālās bankas, kā arī citu valstu banku uzraudzības iestāžu (Lietuva, Šveice) piekrišana. Atbilstoši Eiropas Komisijas 2014.gada 9.jūlija lēmumam darījums ir jānoslēdz līdz 2015.gada 31.martam. Ievērojot normatīvos aktus, Latvijas, Lietuvas un Šveices banku uzraugu piekrišanas saņemšana var prasīt līdz 5 mēnešiem, jo ir nepieciešams izvērtēt potenciālos investorus pēc vairākiem kritērijiem – brīva kapitāla pietiekamība, finansiālā stabilitāte, ieguldīšanai paredzēto līdzekļu izcelsmes legalitāte, investora reputācija, biznesa plāns.
Latvijas Republikas uzņemtās saistības un Eiropas Komisijas lēmumi paredz virkni citu nosacījumu un ierobežojumu attiecībā uz banku Citadele. Šie ierobežojumi ir spēkā līdz bankas Citadele akciju pārdošanai un to atcelšana nav iespējama. Šo ierobežojumu mērķis ir valsts atbalsta ietekmes uz konkurenci banku (finanšu) sektorā mazināšana un tā ir obligāta Eiropas Komisijas prasība valsts atbalsta sniegšanas gadījumos. Ja valsts jau sākotnēji nebūtu uzņēmusies saistības izbeigt valsts atbalstu, Eiropas Komisija neatļautu valsts līdzdalību finanšu sistēmas glābšanā, pārņemot Parex banku, un šobrīd nebūtu Citadeles akciju, ko pārdot.
Eiropas Komisijas 2010.gada 15.septembra lēmums
Ar Eiropas Komisiju vairākkārt ir notikušas sarunas par dažādu nosacījumu uzlabošanu valsts un bankas Citadele interesēs un vairākkārt panākts pozitīvs rezultāts. Piemēram, bankas Citadele aizdevumu NVS valstu klientiem biznesa un privātā kapitāla pārvaldīšanas biznesa pārdošanas termiņa pagarinājums.
Kopš Eiropas Komisijas lēmuma pieņemšanas 2010.gadā (Eiropas Komisijas 2010.gada 15.septemba lēmums Nr. C 26/2009 (ex N 289/2009)), ir vairākkārt vērtēta bankas Citadele vai tās biznesa daļu pārdošanas iespējamība konkrētajā brīdī. Latvijas puse vairākkārt iniciējusi un piedalījusies sarunās ar Eiropas Komisiju par nosacījumu, tajā skaitā par bankas Citadele vai tās biznesa daļu pārdošanas termiņa pagarināšanu. Visi argumenti un priekšlikumi saistībā ar Latvijas Republikas uzņemto saistību izpildi un to iespējamo grozīšanu sarunu procesā ar Eiropas Komisiju ir izskatīti Ministru kabineta sēdēs (vairāk kā 15 sēdes), kurā vērtēta situācija un dots attiecīgs mandāts sarunām ar Eiropas Komisiju. Sarunu rezultātā ar Eiropas Komisiju tā 2012.gada 10.augustā pieņēma lēmumu par bankas Citadele aizdevumu NVS valstu klientiem biznesa pārdošanas pagarinājumu vienlaikus ar bankas Citadele akciju pārdošanu kopumā līdz 2014.gada beigām (Eiropas Komisijas 2012.gada 10.augusta lēmums valsts atbalsta lietā SA.34747 (2012/NN)). 2013.gadā un 2014.gadā turpinājās intensīvas sarunas ar Eiropas Komisiju par privātā kapitāla pārvaldīšanas biznesa pārdošanas termiņa pagarināšanu, kā arī citu nosacījumu uzlabošanu. Eiropas Komisija 2014.gada 9.jūlijā pieņēma lēmumu, ka bankas Citadele privātā kapitāla pārvaldīšanas biznesa pārdošana var notikt vienlaikus ar bankas akciju pārdošanu, nevis atsevišķi, kā to paredzēja Latvijas Republikas uzņemtās saistības. Tāpat tika precizēta atsevišķu nosacījumu izpildes kārtība un termiņi, kas saistīti ar valsts atbalsta pasākumu izpildi un izbeigšanu bankā Citadele (detalizēti aprakstīta investoru piesaistes procesa kārtība).
Nav pamatojuma valstij iesaistīties banku biznesā. Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta pirmajā daļā noteikts, ka valsts komercdarbību var veikt tikai izpildoties konkrētiem nosacījumiem, tajā skaitā, ja tirgus nav spējīgs nodrošināt sabiedrības interešu īstenošanu, jaunā nozarē vai nozarē, kurā atbilstoši sabiedrības interesēm nepieciešams nodrošināt augstāku kvalitātes standartu. Neviens no likumā noteiktajiem kritērijiem nav piemērojams, lai saglabātu banku Citadele valsts īpašumā. Turklāt Privatizācijas aģentūras līdzdalība bankas Citadele kapitālā tika pieļauta kā īpašs izņēmuma gadījums - vairāk kā pirms 5 gadiem tika risināta finanšu krīzes situācija un ar Eiropas Komisiju tika saskaņoti konkrēti Latvijas rīcības nosacījumi, tajā skaitā Parex bankas valsts atbalsta restrukturizācijas plāns, kas paredz valsts atbalsta izbeigšanu pēc situācijas stabilizācijas.
Tautsaimniecībai nozīmīgs un spēcīgs finanšu instruments, kas pieder Latvijas valsts komersantam un būtu ieinteresēts īstenot kredītpolitiku, kas atbilstu Latvijas tautsaimniecības interesēm, ir Attīstības finanšu institūcija (AFI). AFI atbalstu plāno sniegt uzņēmējdarbības veicināšanai (biznesa sākšana, konkurētspējas uzlabošana, inovāciju, tehnoloģiju ieviešana), pašnodarbinātības veicināšanai, lauksaimniecības atbalstam, reģionālai attīstībai un lauku teritoriju attīstībai, kā arī energoefektivitātes paaugstināšanai un citu jautājumu risināšanai. AFI tieši nekonkurēs ar komercbankām, bet darbosies jomās, kurās ar tirgus mehānismiem vien nevar nodrošināt valsts noteikto mērķu sasniegšanu tautsaimniecības attīstībā, piemēram, ja finansēšana ir saistīta ar tāda finanšu institūcijas atbalsta sniegšanu komersantiem, kas netiek piedāvāts komercbanku sektorā. Šī kapitālsabiedrība nodrošinās nevis plaša spektra finanšu pakalpojumus, bet darbosies specifiski fokusētā virzienā, labojot tirgus nepilnības, kuras nevar atrisināt privātā sektora finanšu institūcijas. Jau šobrīd, piemēram, valsts akciju sabiedrība "Latvijas Attīstības finanšu institūcija Altum" īsteno sešas kreditēšanas valsts atbalsta programmas, tai skaitā divas ar Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļiem. Papildus kreditēšanas valsts atbalsta programmām AFI sniedz atbalstu aizdevumu garantiju, tajā skaitā lauksaimniecībai, eksporta kredītu garantiju, riska kapitāla investīciju, mezanīna aizdevumu veidā.
Saskaņā ar Eiropas Komisijas apstiprināto restrukturizācijas plānu un Latvijas Republikas uzņemtajām saistībām bankai Citadele bija jāpiesaista investors līdz 2014.gada beigām atbilstoši Eiropas Komisijas 2010.gada 15.septemba lēmuma Nr. C 26/2009 (ex N 289/2009) 76.punktam, kurā noteikts, ka Latvijai jāatrod pircējs un jānoslēdz galīgs un saistošs pirkšanas un pārdošanas līgums par bankas Citadele pārdošanu ne vēlāk kā līdz 2014.gada 31.decembrim.
Eiropas Komisijas prakse rāda, ja valsts neīsteno privātā kapitāla piesaisti bankai atbilstoši Eiropas Komisijas noteiktajiem termiņiem, tad to veic ar Eiropas Komisiju saskaņots atsavināšanas pilnvarnieks (Divestiture Trustee). Minētais noteikts Eiropas Komisijas 2010.gada 15.septemba lēmuma Nr. C 26/2009 (ex N 289/2009) 76.punktā. Savukārt Eiropas Komisijas 2014.gada 9.jūlija lēmumā detalizēti aprakstīti investoru piesaistes procesa termiņi. Tajā skaitā tika noteikts, ka no investora līdz 2014.gada 30.septembrim jāsaņem saistošs piedāvājums par visu bankas akciju pārdošanu. Respektīvi, ja šāds saistošais piedāvājums nav saņemts vai piedāvājums nav uzskatāms par saistošo piedāvājumu, būtu jāieceļ ar Eiropas Komisiju saskaņots atsavināšanas pilnvarnieks (Divestiture Trustee), kura uzdevums būtu pēc iespējas ātrāk pārdot bankas akcijas par jebkuru cenu.
Bankas Citadele akciju pārdošanas process tika atsākts 2013.gada 16.jūlijā, kad attiecīgu lēmumu pieņēma Ministru kabinets. Ministru kabinets 2013.gada 17.decembrī atbalstīja bankas Citadele investoru piesaistes stratēģiju. Stratēģija paredz iespēju bankas akcijas pārdot gan tiešā pārdošanas procesā (M&A), gan arī izmantojot akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) biržā, respektīvi, īstenot divu ceļu (angļu val. dual track) akciju pārdošanas procesu. Divu ceļu procesa priekšrocība ir iespēja vienlaicīgi uzrunāt lielu skaitu un dažāda veida potenciālos investorus, lēmumu par konkrētu modeli pieņemot pēc investoru intereses noskaidrošanas.
Ministru kabinets 2013.gada 17.decembrī definēja investoru piesaistes procesa pamatmērķus, kas paredz bankā Citadele ieguldīto līdzekļu atgūšanu maksimāli efektīvā veidā, atbilstību Eiropas Komisijā apstiprinātajam valsts atbalsta restrukturizācijas plānam u.c. Šo pamatmērķu sasniegšana ir jāvērtē kompleksi, turklāt šo mērķu īstenošana ir atkarīga no izvēlētā modeļa (tiešā akciju pārdošana salīdzinājumā ar sākotnējo publisko piedāvājumu). Pamatmērķi alfabētiskā secībā ir šādi:
Valdība iepriekš bija apstiprinājusi finanšu konsultanta Societe Generale ieteikto divu ceļu (angļu val. “dual track”) investoru piesaistes stratēģiju. Tā paredz veikt investoru intereses izpēti attiecībā uz valstij piederošo akciju tiešās pārdošanas darījumiem, vienlaicīgi izvērtējot iespējas organizēt akciju sākotnējo publisko piedāvājumu biržā. Tā kā Eiropas Komisija 2014.gada aprīlī uzsāka procedūru, lai padziļināti izvērtētu valsts veiktos atbalsta pasākumus un izmaiņas Parex bankas restrukturizācijas plāna ietvaros, līdz Eiropas Komisijas gala lēmumam akciju piedāvājums biržā nebija realizējams.
Iepriekš finanšu konsultanta veiktā tirgus izpēte liecināja, ka investoriem ir interese gan kļūt par bankas stratēģiskajiem ieguldītājiem, akcijas iegādājoties tiešā pārdošanas darījumā, gan arī par akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO), akcijas iegādājoties biržā. Jāatzīmē, ka publiskā piedāvājuma organizēšana prasa daudz vairāk laika un procesa izmaksas ir lielākas. Eiropas Komisijas veiktā padziļinātā izmeklēšanas procedūra būtiski samazināja pieejamo laiku, lai kvalitatīvi organizētu akciju publisko piedāvājumu. Kā būtiski riski publiskā piedāvājuma organizēšanai ir apsvērums, ka tikai vietējam tirgum akciju apjoms ir par lielu un ir risks, ka neizdosies pārdot visas akcijas un cena būs zema. Savukārt starptautiskiem tirgiem piedāvājums ir par mazu, lai investīciju fondi apsvērtu finanšu investīcijas iespējas. Lai banka attīstītos un izpildītu Bāzeles kritēriju prasības, tuvākajos gados būs nepieciešams piesaistīt papildus kapitālu un šim mērķim var izmantot sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO).
Papildus jāpiebilst, ka, plānojot IPO darījumu, jāņem vērā situācija arī starptautiskajos finanšu tirgos. Jāuzsver, ka nestabilas politiskās, ģeopolitiskās un makroekonomiskās situācijas laikā palielinās finanšu investoru piesardzība, kas var negatīvi ietekmēt darījuma īstenošanu.
Pretendentu iesniegtie piedāvājumi tiek vērtēti pēc atbilstības četrām kritēriju grupām:
Minētie kritēriji izvirzīti ar mērķi, lai akciju pārdošanas darījums nodrošinātu valstij un bankas turpmākai attīstībai labākos nosacījumus. Valdība pieņem lēmumu, kurš no piedāvājumiem vislabāk atbilst noteiktajiem kritērijiem. Jāatgādina, ka bankas Citadele investoru piesaistes procesa pamatmērķu un kritēriju sasniedzamība ir jāvērtē ciešā kopsakarā ar Eiropas Komisijas lēmumiem, kuros noteikts termiņš investora piesaistei bankai Citadele.
Lai investors varētu iegūt būtisku līdzdalību bankā, tam būs jāsaņem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) un Eiropas Centrālās bankas, kā arī citu banku uzraudzības iestāžu piekrišana, kas investoru vērtē pēc vairākiem kritērijiem - brīvā kapitāla pietiekamība, finansiālā stabilitāte, ieguldīšanai paredzēto līdzekļu izcelsmes legalitāte, investora reputācija, biznesa plāns. Privatizācijas aģentūra ir vērsusies arī valsts drošību sargājošās institūcijās, lai tās sniegtu atzinumus par potenciālajiem investoriem. Vērtējot investorus, tiek ņemti vērā gan valdības apstiprinātie vērtēšanas kritēriji, atbilstība banku uzraugu izvērtēšanas kritērijiem, gan arī valsts drošību sargājošo institūciju atzinumi. Papildus citi nosacījumi investoram nav noteikti.
Atbilstoši uzņemtajām saistībām pret Eiropas Komisiju bankā Citadele nekādā veidā līdzdalību nedrīkst iegūt bijušie Parex bankas akcionāri. Šis nosacījums ir ievērots pie potenciālo investoru atlases.
Investoru piesaiste bankai Citadele ir mērķtiecīgi un rūpīgi plānots darījums, lai valsts varētu iegūt pēc iespējas lielākus ieņēmumus no akciju pārdošanas, veicinot bankas Citadele un finanšu nozares kopumā turpmāko attīstību. Investoru piesaistes process sākās 2014.gada janvārī, un tas ir jāskata kopsakarībā ar Eiropas Komisijas noteiktajiem bankas Citadele akciju pārdošanas uzsākšanas un pabeigšanas termiņiem.
Investoru piesaistes process tik apjomīgā darījumā atbilstoši pasaules praksei tiek veikts vairākos posmos. Vispirms tiek definēti investoru piesaistes būtiskākie nosacījumi, tad notiek potenciālo investoru iepazīstināšana ar pārdodamo aktīvu, tad tiek saņemti investoru piedāvājumi, notiek sarunas.
Investoru piesaistes organizatoriskais modelis paredz regulāru un efektīvu iesaistīto pušu sadarbību, lai nodrošinātu visu investoru piesaistes procesu īstenošanu, tajā skaitā darbu ar investoriem, valdības lēmumu sagatavošanu, sarunas ar Eiropas Komisiju u.c. Investoru piesaistes procesu organizē Privatizācijas aģentūra sadarbībā ar finanšu konsultantu Societe Generale un juridisko konsultantu Linklaters. Privatizācijas aģentūra un konsultanti sagatavo visu nepieciešamo informāciju Ministru kabinetam lēmumu pieņemšanai, tajā skaitā rekomendācijas un atzinumus. Ievērojot valsts drošības intereses, visus pretendentus izvērtē arī attiecīgās drošības iestādes (Drošības policija, Satversmes aizsardzības birojs).
Lai uzraudzītu bankas Citadele investoru procesu un risinātu stratēģiskos jautājumus, kā arī koordinētu iesaistīto pušu viedokļu apmaiņu pirms Ministru kabineta lēmumu pieņemšanas, Ekonomikas ministrija ir izveidojusi bankas Citadele investoru piesaistes uzraudzības komiteju. Šīs komitejas uzdevums ir pārraudzīt investoru piesaistes procesu un risināt stratēģiskos jautājumus. Investoru piesaistes uzraudzības komiteju vada ekonomikas ministrs. Tās sastāvā strādā Ekonomikas ministrijas, Ministru prezidentes biroja, Tieslietu ministrijas un Finanšu ministrijas pārstāvji. Komitejas darbā kā pieaicinātās personas atkarībā no izskatāmo jautājumu loka piedalās gan ERAB, gan bankas Citadele pārstāvji, kā arī Privatizācijas aģentūras speciālisti. Šīs komitejas sēdes notiek vidēji reizi mēnesī (kopā bijušas 10 sēdes). Ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt visu iesaistīto pušu koordināciju bankas Citadele investoru piesaistes procesā un taktisko un operacionālo jautājumu risināšanu, Privatizācijas aģentūra ir izveidojusi Projekta vadības komiteju. Šīs komitejas sēdes notiek reizi nedēļā.
Ministru kabinetam sniegti regulāri ziņojumi par investoru piesaistes procesa gaitu un pieņemti nepieciešamie lēmumi. Ministru kabineta kompetencē ir pieņemt gala lēmumu par valsts interesēm atbilstošāko investoru. Pamatojoties uz Ministru kabineta lēmumu par bankas Citadele pārdošanu konkrētam investoram, Privatizācijas aģentūra paraksta nepieciešamos dokumentus bankas Citadele akciju pārdošanai. Turklāt, lai investors varētu iegūt būtisku līdzdalību bankā, tam būs jāsaņem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, Eiropas Centrālās bankas, kā arī citu valstu banku uzraudzības iestāžu piekrišana. Finanšu un kapitāla tirgus komisija izvērtēs potenciālo investoru pēc vairākiem kritērijiem – brīva kapitāla pietiekamība, finansiālā stabilitāte, ieguldīšanai paredzēto līdzekļu izcelsmes legalitāte, investora reputācija, biznesa plāns.
Konkursa kārtībā kā finanšu konsultants tika apstiprināta starptautiskā investīciju banka Societe Generale. Konkursā tika uzaicinātas piedalīties starptautiski atzītas un respektablas investīciju bankas, kurām ir nevainojama reputācija un pēdējo 5 gadu pieredze banku akciju pārdošanas darījumos virs 80 milj.EUR, kā arī darba pieredze valsts atbalsta lietās Eiropas Savienībā banku nozarē. Uzaicinājumi piedalīties konkursā tika izsūtīti trīspadsmit lielākajām investīciju bankām, kas tika atlasītas izmantojot Bloomberg un Financial Times finanšu konsultantu un investīciju banku 2012.gada reitingus. Kvalitatīvākais un finansiāli izdevīgākais tika atzīts Societe Generale piedāvājums. Societe Generale ir viena no lielākajām Eiropas finanšu pakalpojumu grupām. Uzņēmums nodarbina vairāk nekā 154 000 darbiniekus 76 valstīs, sniedzot pakalpojumus 32 miljoniem klientu visā pasaulē. Starptautiskās investīciju bankas Societe Generale uzdevums ir izanalizēt tirgus situāciju un noteikt labāko investoru piesaistes modeli bankai Citadele. Investīciju banka veic aktivitātes privātā kapitāla piesaistes stratēģijas sagatavošanai un ieviešanai, tajā skaitā īsteno mārketinga aktivitātes un veic sarunas ar potenciālajiem investoriem, sagatavo visu nepieciešamo informāciju Ministru kabinetam lēmuma pieņemšanai.
Kā juridiskais konsultants konkursa kārtībā tika izvēlēts starptautiskais juridiskais birojs Linklaters. Linklaters ir globāla juridisko pakalpojumu firma, kurai ir 29 biroji 20 pasaules valstīs. Juridiskā konsultanta darba uzdevums ir sagatavot ar investoru piesaisti saistītos dokumentus, vest sarunas ar Eiropas Komisiju par valsts atbalsta jautājumiem, piedalīties sarunās ar iesaistītajām pusēm, tajā skaitā Eiropas Komisiju un ERAB par investoru piesaisti bankai Citadele. Arī Linklaters savas kompetences ietvaros sagatavo visu nepieciešamo informāciju Ministru kabinetam lēmuma pieņemšanai.
Piesaistītie konsultanti nepieciešamības gadījumā piedalās Ministru kabineta sēdēs un klātienē sniedz informāciju un atzinumus.
Konkursa kārtībā izvēlētā bankas Citadele investoru piesaistes konsultanta starptautiskās investīciju banka Societe Generale uzdevumi ietver aktivitātes privātā kapitāla piesaistes stratēģijas sagatavošanai un ieviešanai, tajā skaitā mārketinga aktivitāšu īstenošanu un sarunas ar potenciālajiem investoriem. Noslēgtais līgums paredz, ka, veicot investoru sekmīgu piesaisti bankai Citadele, konsultants Societe Generale var saņemt veiksmes atlīdzību, kas atkarībā no darījuma struktūras un saņemtajiem investoru piedāvājumiem maksimāli var būt 2,3 milj. EUR. Papildus tiek segti attaisnotie izdevumi, kas līguma ietvaros nevar pārsniegt 120 000 EUR. Atbilstoši noslēgtā līguma nosacījumiem izmaksas par piesaistītā finanšu konsultanta Societe Generale pakalpojumiem, pabeidzot visu bankas Citadele akciju pārdošanas darījumu, bija EUR 2 100 237,24, t.sk. pievienotās vērtības nodokļa maksājums valstij EUR 17 397 apmērā (atlīdzība EUR 2 000 000 apmērā, kā arī EUR 100 237,24 par līgumā noteiktajiem papildus izdevumiem).
Konkursa kārtībā tika izvēlēts bankas Citadele investoru piesaistes juridiskais konsultants starptautiskais juridiskais birojs Linklaters. Juridiskā konsultanta darba uzdevums paredz sagatavot ar investoru piesaisti saistītos dokumentus, vest sarunas ar Eiropas Komisiju par valsts atbalsta jautājumiem, piedalīties sarunās ar iesaistītajām pusēm, tajā skaitā Eiropas Komisiju un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku par investoru piesaisti bankai Citadele. Izmaksas par piesaistītā juridiskā konsultanta Linklaters sniegtajiem pakalpojumiem kopumā bija EUR 706 469,55, t.sk. pievienotās vērtības nodokļa maksājums valstij EUR 122 610 apmērā (EUR 577 593,53 par konsultācijām un EUR 128 876,02 par citiem izdevumiem).
Akciju tiešās pārdošanas modelī (M&A) Societe Generale kopumā bija uzrunājusi aptuveni 100 pretendentus, no kuriem 14 investori izrādīja interesi par banku Citadele. Pēc konfidencialitātes līgumu parakstīšanas un iepazīšanās ar informācijas memorandu 8 investori iesniedza nesaistošos piedāvājumus. Vēlāk 5 investori uzsāka bankas padziļināto izpēti un iesniedza pēc-izpētes piedāvājumus. Izvērtējot šos piedāvājumus, Ministru kabinets apstiprināja sarunu turpināšanu ar 3 pretendentiem, kuriem tika dota iespēja veikt bankas apstiprinošo padziļināto izpēti (confirmatory due diligence).
Izvērtējot līdzšinējos investoru piesaistes procesa rezultātus, valdība investoru piesaistes procesa noslēguma posmā ir vienojusies turpināt sarunas ar vienu pretendentu, kas vislabāk atbilst noteiktajiem kritērijiem un mērķim iegūt stabilu un prognozējamu investoru, kas spēs nodrošināt bankas sekmīgu turpmāko attīstību. Šāds lēmums tika pieņemts, izvērtējot gan ģeopolitiskos, gan ekonomiskos aspektus, kā arī drošības iestāžu atzinumus.
Informācija par pircējiem, viņu piedāvājumiem netiek publiskota valsts interesēs – tikai tā iespējams panākt, ka uzvar vislabākais no piedāvājumiem. Ikviens mēģinājums publiskot neapstiprinātu informāciju šim procesam tikai kaitē un mazina valsts potenciālo guvumu darījumā. Lai valsts varētu iegūt maksimālus ieņēmumus no bankas akciju pārdošanas, ir svarīgi, lai potenciālie investori nezina, kādi ir konkurentu piedāvājumi.
Konfidencialitāte ir viens no finanšu, tajā skaitā banku sektora darbības principiem. Tāpat arī konfidencialitātes ievērošana finanšu darījumos ir ierasta prakse un ar potenciālajiem investoriem Privatizācijas aģentūra ir noslēgusi konfidencialitātes līgumus, kas ietver potenciālo investoru izvirzītās prasības par konfidencialitāti, tajā skaitā kas paredz, ka līdz gala lēmumam par darījuma apstiprināšanu potenciālā investora vārds un darījuma nosacījumi nevar tikt atklāti. Jāvērš uzmanība, ka juridiski bankas Citadele akciju pārdošana būs darījums, kas tiks veikts civiltiesiskā kārtībā, jo banka Citadele ir privāta kapitālsabiedrība, kas darbojas, pamatojoties uz Komerclikuma un Kredītiestāžu likuma normām, un tās akcionārs ir Privatizācijas aģentūra, kas ir valsts akciju sabiedrība un tiek pārvaldīta saskaņā ar likuma „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” un Komerclikumā noteikto. Bankas Citadele akciju pārdošana un investoru piesaistes process ir uzskatāms par Privatizācijas aģentūras komercnoslēpumu, jo tas atbilst visām Komerclikuma 19.panta pirmajā daļā minētajām pazīmēm.
Konfidencialitātes principus privātajā finanšu sektorā ievēro pilnīgi visi. No tā ir atkarīga finansistu reputācija, iespēja strādāt nākotnē, iespēja piesaistīt klientus un darboties šajā jomā. Banku bizness ir ļoti lielā mērā atkarīgs no reputācijas, tas ir uzticības bizness. Tāpēc jebkuru baumu un pieņēmumu izplatīšana var traucēt darījumam un galu galā pat to sagraut.
Informācijai par bankas Citadele investoru piesaistes procesu un potenciālo investoru piedāvājumiem, kas tiek izskatīta Ministru kabineta sēdēs, pamatojoties uz Informācijas atklātības likuma 5.pantu, ir noteikts lietojuma ierobežojuma statuss „Dienesta vajadzībām”.
Lai strādātu ar jautājumiem, kam noteikts lietojuma ierobežojuma statuss "Dienesta vajadzībām", speciālā atļauja darbam ar valsts noslēpumu nav nepieciešama. Informācijas atklātības likuma 5.panta pirmā daļa nosaka, ka ierobežotas pieejamības informācija ir tāda informācija, kura paredzēta ierobežotam personu lokam sakarā ar darba vai dienesta pienākumu veikšanu un kuras izpaušana vai nozaudēšana šīs informācijas rakstura dēļ apgrūtina vai var apgrūtināt iestādes darbu, nodara vai var nodarīt kaitējumu personu likumiskajām interesēm. Jebkurai amatpersonai, kuras darba pienākumi paredz strādāt ar investoru piesaistes dokumentiem, parakstot konfidencialitātes ierobežojuma dokumentu vai ievērojot jau iepriekš darba līgumos paredzētos konfidencialitātes nosacījumus, ir nodrošinātas iespējas veikt savus darba pienākumus.
Savukārt kompetento institūciju (Drošības policija, Satversmes aizsardzības birojs) informācija par investoriem, pamatojoties uz likuma “Par valsts noslēpumu” 2.panta pirmo daļu un Ministru kabineta 2004.gada 26.oktobra noteikumu Nr.887 „Valsts noslēpuma objektu saraksts” 2.7.5.apakšpunktu, ir valsts noslēpums, jo par valsts noslēpuma objektu atzīst izlūkošanā (pretizlūkošanā) un operatīvajā darbībā iegūto informāciju, ja tās nozaudēšana vai nelikumīga izpaušana var nodarīt kaitējumu valsts drošībai, ekonomiskajām vai politiskajām interesēm.
Informācijai par bankas Citadele investoru piesaistes procesu un potenciālo investoru piedāvājumiem, kas tiek izskatīta Ministru kabineta sēdēs, pamatojoties uz Informācijas atklātības likuma 5.pantu, ir noteikts lietojuma ierobežojuma statuss „Dienesta vajadzībām”.
Lai strādātu ar jautājumiem, kam noteikts lietojuma ierobežojuma statuss "Dienesta vajadzībām", speciālā atļauja darbam ar valsts noslēpumu nav nepieciešama. Informācijas atklātības likuma 5.panta pirmā daļa nosaka, ka ierobežotas pieejamības informācija ir tāda informācija, kura paredzēta ierobežotam personu lokam sakarā ar darba vai dienesta pienākumu veikšanu un kuras izpaušana vai nozaudēšana šīs informācijas rakstura dēļ apgrūtina vai var apgrūtināt iestādes darbu, nodara vai var nodarīt kaitējumu personu likumiskajām interesēm. Jebkurai amatpersonai, kuras darba pienākumi paredz strādāt ar investoru piesaistes dokumentiem, parakstot konfidencialitātes ierobežojuma dokumentu vai ievērojot jau iepriekš darba līgumos paredzētos konfidencialitātes nosacījumus, ir nodrošinātas iespējas veikt savus darba pienākumus.
Savukārt kompetento institūciju (Drošības policija, Satversmes aizsardzības birojs) informācija par investoriem, pamatojoties uz likuma “Par valsts noslēpumu” 2.panta pirmo daļu un Ministru kabineta 2004.gada 26.oktobra noteikumu Nr.887 „Valsts noslēpuma objektu saraksts” 2.7.5.apakšpunktu, ir valsts noslēpums, jo par valsts noslēpuma objektu atzīst izlūkošanā (pretizlūkošanā) un operatīvajā darbībā iegūto informāciju, ja tās nozaudēšana vai nelikumīga izpaušana var nodarīt kaitējumu valsts drošībai, ekonomiskajām vai politiskajām interesēm.
Sarunas ar ERAB par tās iespējamo iesaisti akciju sabiedrības „Parex banka” (turpmāk – Parex banka) pamatkapitālā tika uzsāktas jau 2008. gada 24. novembrī. ERAB kā starptautiski pazīstamam investoram ir liela pieredze banku restrukturizēšanā, un tā iesaiste sniedza pozitīvu signālu bankas klientiem un noguldītājiem attiecībā uz bankas dzīvotspēju un attīstības potenciālu. Ņemot vērā ERAB pieredzi restrukturizācijas jomā un labu reputāciju finanšu nozarē, valdība aicināja ERAB kļūt par Parex bankas akcionāru. 2009. gada 16. aprīlī starp Latvijas Republiku, Privatizācijas aģentūru, ERAB un Parex banku tika noslēgts Parex bankas akciju pirkuma līgums un Parex bankas akcionāru līgums. Parex bankas akciju pirkuma līguma un Parex bankas akcionāru līguma parakstīšanas brīdī vēl nebija izstrādāts Parex bankas restrukturizācijas plāns, kas paredzētu izveidot banku Citadele. Ņemot vērā bankas Citadele dibināšanu 2010. gada jūnijā, tika attiecīgi parakstīti jauni līgumi, kā arī pārjaunoti esošie līgumi. Līgumi tika aktualizēti arī 2012. gadā.
Iesaistoties Parex bankas krīzes risināšanā, ERAB izvirzītie nosacījumi bija ERAB kā mazākuma akcionāra tiesību aizsardzība, tai skaitā tiesības ERAB izbeigt līdzdalību bankas kapitālā, pārdodot savas akcijas Privatizācijas aģentūrai, kā arī veikto ieguldījumu garantija no valsts puses. Saskaņā ar ieguldījuma līgumu, kas 2008. gadā tika noslēgts starp Latvijas Hipotēku un zemes banku, Parex banku, Latvijas Republiku un V. Karginu un V. Krasovicki, Latvijas valsts par bijušo akcionāru akcijām samaksāja 2 latus. Savukārt, ERAB, iegādājoties Parex akcijas, maksāja nevis to reālo tirgus vērtību, bet pēc akciju nomināla vērtības.
2009. gada 11. augustā finanšu ministrs parakstīja galvojuma līgumu ar ERAB par galvojuma izsniegšanu līdz 126,6 milj. EUR apmēram par Privatizācijas aģentūras saistībām pret ERAB, kas izriet no noslēgtajiem līgumiem. Informācija par minēto galvojumu ir publiski pieejama Valsts kases mājaslapā.
ERAB ieguldījums bankas Citadele un Reverta pamatkapitālā kopā ir 93,03 milj. EUR un ERAB pieder 25%+1 bankas Citadele akcija un 12,74% Reverta akciju. Uz šiem ERAB ieguldījumiem, kā arī uz līguma pamata aprēķināto maksu par kapitāla izmantošanu ir attiecināmas tiesības ERAB pārdot savas akcijas Privatizācijas aģentūrai. Kopējais aprēķinātais finanšu saistību apjoms, kas izriet no izsniegtajām garantijām ERAB 2015. gada aprīlī bija 114,34 milj. EUR. Ņemot vērā Reverta akciju vērtību, kas ir negatīva, un ERAB piederošo bankas Citadele akciju vērtību, aprēķinātā maksājuma summa ir 89,44 milj. EUR. Privatizācijas aģentūra jau 2012.gadā bija veikusi 1,26 milj. EUR avansa maksājumu ERAB finanšu saistību dzēšanai. Ņemot vērā šo avansa maksājumu, kā arī to, ka ERAB ir piekritusi pārfinansēt Privatizācijas aģentūras izsniegto subordinēto aizdevumu bankai Citadele 11,21 milj. EUR apmērā, aprēķinātais noslēdzošais maksājums, ko Privatizācijas aģentūra veica 2015. gadā, ir 76,97 milj. EUR.
2015. gada 27.martā, izpildot Ministru kabineta 2014.gada 15.decembra sēdē pieņemto lēmumu attiecībā uz saistību restrukturizāciju pret ERAB, parakstīti līgumi ar ERAB. Privatizācijas aģentūra noslēdzošo maksājumu ERAB ir veikusi, un valsts izsniegtās garantijas ir dzēstas.
Saistību dzēšanas darījuma rezultātā ERAB saglabā līdzdalību Reverta (Privatizācijas aģentūrai noteiktas tiesības atpirkt ERAB piederošās Reverta akcijas par 1 EUR) un bankā Citadele, tiks dzēstas iepriekš noslēgtajos akcionāru līgumos valsts garantētās finanšu saistības, un valsts varēs pabeigt Parex bankas restrukturizāciju paredzētajos termiņos.